Esam vasarā! Un vasara – tā ir saulīte, zaļa zāle, silts lietutiņš, putnu dziesmas un daudz brīva laika, arī lai palasītu kādu grāmatu.

Bet šī mācību gada izskaņā skolēni tika aicināti izlasīt vai noklausīties Imanta Ziedoņa Zaļo pasaku un pēc tam tā uzmanīgāk pavērot savu tuvāko apkārtni. Paldies visiem, kas atrada tam laiku! Te būs dažas skolēnu atziņas:

• Mums literatūras stundā bija jālasa “Zaļā pasaka” Esmu priecīgs, ka dzīvoju nedaudz ārpus pilsētas un varu priecāties par zaļo dabu, kas apkārt mājai. Pa logu paveras skats uz ezeru, apkārt zaļi lauki. Arī dārzā viss skaisti zied. Varu priecāties par putnu dziesmām. Nosūtu arī savu zaļo bildi, kura mani katru dienu priecē. /Tomass/
• Zaļā pasaka bija ļoti skaista. Sākumā es uz lapas uzskicēju Imanta Ziedoņa zaļo pasaku, bet mamma teica: “Meklē savu pasaku!”. Un mēs kopā to atradām. Mana zaļā pasaka ir Sigulda – viszaļākā, laimīgā pilsēta. 24.maijā es dejoju zaļā Siguldā, zaļā pļavā, zaļām lentēm matos, zaļiem rakstiem brunčos.
  /Annija/
• Es eju uz mežu visos gadalaikos, jo dzīvoju tā tuvumā. Viszaļākais mežs ir vasarā. Tur var saskatīt gaiši zaļu, tumši zaļu, pelēkzaļu, pat dažreiz zilzaļu.
  /Bruno/
• Vienā attēlā ir redzami smuki bērzi, kuri ir izdzīvojuši, bet otrā viss ir izcirsts, tas nozīmē ka mežs reizi gadā ir cīnījies par smakām, un mums mežs ir jāsargā!
  /Gustavs/

Priecājamies, ka skolēni māk saskatīt skaisto sev apkārt un viņiem rūp, kas notiek ar dabu, ar dabas piesārņošanu. Paldies par atziņām un vērojumiem. Pielikumā arī skaistie zīmējumi un foto.

Novēlam, lai katram laurēnam vasarā izdodas satikt arī Dzelteno, Zilo un daudzas citas pasakas, krāsas un emocijas.

Uz tikšanos septembrī!

Informāciju sagatavoja Laurenču sākumskolas bibliotekāre Marita Veica